otrdiena, 2012. gada 1. maijs
Indijas jeb laboratorijas zarkukaiņi (Carausius morosus) ir visbiežāk mājās turētie zarkukaiņi. To
ķermeņa garums pieaugušiem vidēji ir ap 10 cm. Tie ir spējīgi dzīvot istabas
temperatūrā (21-24 C), tas ir galvenais faktors, kāpēc tie ir tik izplatīti. Savukārt
mitruma līmenim vajadzētu būt mērenam un insektārijs ir jāvēdina, lai
neveidotos pelējums
Viņiem gandrīz visas ir mātītes un tikai
daži ir pustēvīņi, kuri nav nepieciešami vairošanās process, jo mātītes
spējīgas dēt neapaugļotas olas (partenoģenēze). Dzimumbriedumu sasniedz pēc
sestās hitīna apvalka novilkšanas reizes. Dienā dēj 3 olas, kuras izšķiļas pēc
3-4 mēnešiem. Olu lielums nepārsniedz 2mm.
Barot šos zarkukaiņus
var ar gandrīz jebko, kas nav indīgs, piemēram, brūklenāji/dzērvenāji,
mellenāji (visi ogu mētrāji), koku zarus (pavasarī plaucētus, bet ne ievas),
dažādus istabas augus, kā rozes, amarilli, efeju (ne visas sugas spēj to ēst),
hlorofītus u.c. Jāskatās, lai nav smidzināta veģetācija ar insekticīdiem.
Turēt vēlams traukā, kurš ir augstumā
lielāks nekā platumā, jo viņiem patīk rāpties pa vairākiem zaru stāviem, bet
nav nekas slikts, ja ir plata dzīves vieta. Galvenais, kas jāievēro, veidojot
insektāriju zarkukaiņiem, lai
trauka augstums ir divreiz vai vairāk augstāks par paša zarkukaiņa garumu,
jo tie izmanto gravitāciju, lai novilktu savu veco kutikulu.
Zariņiem pieaugot
mainās ne tikai viņu redze un dienas ritms, bet arī krāsojums padusēs.
Pieaudzis zarkukainis būs 10 cm garš (neskaitot kājas un antenas) ar spilgti
rozā priekšējo kāju padusēm un vēdera galā izveidojušos dējekli.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru