Tūkstoškāju vispārīgais raksturojums

Barība

Tūkstoškāji pārtiek, ar retiem izņēmumiem, no augu barības, galvenokārt no trūdvielām. Mazkustīgas formas un pārvietojas nesteidzīgi. Taustekļi tūkstoškājiem vāji attīstīti: tie ir īsi, ar nedaudz posmiem.

Izskats

Viduklis nav skaidri dalīts nodalījumos kā tas ir redzams kukaiņiem. Pēc segmentu apakšējās daļas uzbūves var izšķirt priekšējo nodalījumu ar četriem segmentiem, kuru sauc par krūtīm, un pakaļējo, kas sastāv no nenoteikta posmu skaita un ko sauc par vēderu. Katrs no četriem krūšu segmentiem atbilst vienam metamēram: pirmajam, otrajam un ceturtajam segmentam ir viens kāju pāris, trešajam kāju nav; vēdera segmentiem ir divi pāri kāju katram posmam, jo posmiem saplūstot, to ejkājas saglabājušās.

Pārošanās un pēcnācēji

Tūkstoškāju pārošanās ir ļoti dažāda, kā arī to struktūra ir atšķirīga. Pārsvarā tūkstoškāju tēviņi  pārošanās laikā pārsūta spermu mātītei ar vienu vai divu pāru modificētām kājām. Savukārt tāda tūkstoškāju grupa kā  Polyxenida spermu atstāj kaut kur uz zemes, bet mātīte to savāc.

Mātītes izdēj vidēja 10 - 300 olas vienā metienā, atkarībā no sugas, pārošanās veida un uzglabātās spermas. Mātītes olas izdēj uz mitras augsnes vai uz organiskā detrīta, bet dažas no tām veido arī ligzdas. Vairumā mātītes, izdējot olas, tās atstāj, bet tādas sugas kā Platydesmida un Stemmiulida rūpējas par savām olām un par mazuļiem.