svētdiena, 2014. gada 2. februāris

Madagaskaras šņācējprusakiem - vispārējs raksturojums

Madagaskaras šņācējprusaki (Gromphadorrhina portentosa), kā jau pēc nosaukuma var noprast, nāk no Madagaskaras. Tie galvenokārt dzīvojas uz koku stumbriem un zaru krūmiem. Aktīvi tie paliek krēslas stundās.
Prusaki dabā ēd nobirušas lapas, ziedus un augļus. Turot tos mājās, ar dot ēst auzu pārslas un dzīvnieku sauso barību.
Madagaskaras šņācējprusaki pēc nosaukuma vien liek noprast, ka tie šņāc. Šņākošas skaņas tie veido tad, kad jūtas abdraudēti. Ja tos aiztiek ar rokām, tie arī mēdz šņākt, bet ar laiku prusaki pierod un vairs tā nedara. Šāda skaņa rodas, jo kukaiņa vēders krasi saraujas un gaiss strauji ievelkās caur elpošanas caurulēm.  Šī skaņa aizbiedē ienaidniekus un pat var sabiedēt cilvēkus.
Madagaskaras šņācējprusaku mātītes var izaugt līdz 60mm, bet tēviņi 55mm. Attīstības ilgums olām ir 55 dienas, bet kāpuru – 4 mēneši. Dabā šie kukainīši var dzīvot 1-2 gadus, bet nebrīvē – 2-3 gadus, retos gadījumos var arī līdz 5 gadiem.
Pieaugušo kukaiņu izskats: vēders ir brūns, mugurējie krūšu kurvja segmenti un galvgalis brūngani melns. Tēviņiem uz galvgaļa ir divi konusveida izvirzījumi, kas līdzīgi ragiem. Mātītēm galvgalis ir gluds.

Kad mātītes ir apaugļotas, tās „olu kūniņas” iznēsā dzimumorgānu somā, kamēr no olām neizšķiļas kāpuri. Parasti vienā reizē piedzimst 20-40 mazuļi. Kāpuri attīstās ļoti lēni un sasniedz dzimumbriedumu ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem. Kāpuri dzīvo kopā ar pieaugušajiem kukaiņiem.
Pavisam pasaulē ir 4000 sugas un 30 no tām ir kaitīgas cilvēkam.
Mūsu insektārijā šobrīd ir kādi padsmit šņācēji, kuri nesen piedzemdēja kāpurus. Attēlā pa labi ir prusaku tīņi, kas nu jau mums ir pieauguši kukaiņi.

3 komentāri:

Unknown teica...

Vai kādam nav zināms kur šādus mīluļus var iegādāties? Tādus gribētu kā mīlulus un pietiktu ar diviem.

Unknown teica...

Vai kādam nav zināms kur šādus mīluļus var iegādāties? Tādus gribētu kā mīlulus un pietiktu ar diviem.

Unknown teica...

Situācija - mums tika iedāvināti divi Madagaskaras šņācējprusaku
(Gromphadorrhina portentosa) pārstāvji - tēviņš un mātīte, līdzi
iedota skopa instrukcija.
Tāpēc meklēju iespēju iegūt papildus informāciju par šiem jaunajiem
mājas iemītniekiem.

Jautājumi:
1) vai kokosa kūdras vietā var bērt parasto (vieglāk pieejamo veikalos kūdru)?
2) vai viņu ēdiena klāstā tiešām ir tikai - svaigs kāposts, gurķis,
burkāns, ābols, ķirbis?
3) vai abu turēšana kopā palielina savairošanās risku? (vai turēšana
šķirti izslēdz to vairošanos)
4) ko nozīmē "uzraudzīt, lai būtu mitra kūdra" - cik bieži tā jāmitrina?
5) vai iemītnieki ir jāizņem no terārija, apsmidzinot kūdru?

Ierakstīt komentāru